Turpinot šķirstīt dizaina vēstures lappuses, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz apmeklētāju iecienīto bezmaksas izzinošu lekciju ciklu “Klasiskās vērtības”, kas norisināsies tiešsaistes platformā Zoom no 2022.gada 14.septembra līdz 21.decembrim.
Šajā sezonā interesenti iepazīs 18.gadsimta stikla amatniecības un 19.-20.gadsimta rūpnieciskā dizaina vēsturi, meklējot kopsaucējus ar klasiskās un mūsdienu mākslas un dizaina attīstības tendencēs Latvijā un pasaulē.
2022.gada 14.septembris – 21.decembris
plkst. 17.30-18.30
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / tiešsaistē Zoom platformā
Skārņu iela 10, Rīga
“Klasisko vērtību” 2022.gada rudens/ziemas sesijā paredzētas četras lekcijas, kurās nozares speciālisti sniegs ieskatu savos jaunākajos pētījumos, atklājot iepriekš nezināmas kopsakarības un faktus, mākslas un dizaina izpausmes Latvijas kultūrtelpā, aplūkojot tās plašākā kontekstā. Stāstījumus papildinās bagātīgs vizuālais materiāls no dažādiem vēstures arhīviem.
“Klasisko vērtību” jauno sezonu 14.septembrī plkst. 17.30 atklās Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece Mg. art. Ilze Martinsone, runājot par postmodernisma vēsmām 20.gadsimta 80.gadu Latvijas arhitektūrā un dizainā. Šī virziena izteiksmes līdzekļi kalpo kā antitēze visam, ko sludināja modernisms – forma un vēstījums ir svarīgāks par funkciju, vēstures citāti ir brīvi izmantojami, īstu materiālu vietā var apzināti lietot imitācijas utt. Latviešu arhitekti gaisā virmojošās neatkarības idejas tiecās paust ar vietējā piederībā meklētiem risinājumiem. Kādi tie bija – noskaidrosim lekcijā.
Reģistrācija pasākumam šeit.
Cikla turpinājumā 12.oktobrī plkst. 17.30 mākslas vēsturniece Mg. art. Anete Piņķe ievadīs veiktajā pētījumā par talantīgā uzņēmēja Roberta Hirša (1895-1972) 1925.gadā izveidoto tekstila ražotni “Rīgas audums”, kas savulaik ātri kļuva par vadošo modes zīmolu starpkaru Latvijā. Izmantojot slavenās tekstilfabrikas paraugu grāmatas, izsekosim aizraujošajam zīda audumu apdrukas ornamentu ceļam no Parīzes modes namu jaunākajām kolekcijām līdz dāmu apģērbiem Rīgas ielās 20.gadsimta 20.-30.gadu periodā – laikā, kad gatavo apģērbu ražošana vēl nebija ieguvusi masveida raksturu, tāpēc audums kļuva par sinonīmu modei.
Reģistrācija pasākumam šeit.
16.novembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Mg. hist. Anita Meinarte iedvesmos atskatīties uz bīdermeiera laikmetu starp 1815.gadu un 19.gadsimta 40.gadu beigām, kad augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājīgs mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm. Bīdermeiers ir ne tikai mākslas stils, kas izpaudās lietišķajā mākslā, interjerā, glezniecībā un grafikā, tās ir cilvēku attiecības, dzīves forma un pilsoniskās sabiedrības centieni, kas tolaik veidojās un krāšņi uzplauka vācu zemēs. Latvijas piederība vācvalodīgai kultūrtelpai, virkne sociālo un kultūrvēsturisko aspektu noteica bīdermeiera ietekmi interjeru izveidē, lokālajā mēbeļu galdniecībā un tēlotājā mākslā 19.gadsimta pirmajā pusē, kam arī būs veltīts lektores stāsts.
Reģistrācija pasākumam šeit.
Cikla noslēgumā 21.decembrī plkst. 17.30 Rundāles pils galvenā krājuma glabātāja un krājuma nodaļas vadītāja, dizaina un arhitektūras kritiķe, kuratore, žurnāliste Kristīne Budže pievērsīsies līdz šim maz zināmajai stikla lustru vēsturei. Pirmās lustras, kurām vismaz daļa dekoru bija izgatavota no stikla, datējamas ar 17.gadsimtu, bet augstāko attīstības posmu stikla lustras piedzīvoja 18.gadsimtā, kad pilnveidojās stikla apstrādes tehnikas un dažādojās tā izmantojums. Lekcija sniegs daudzpusīgu priekšstatu par šo interesanto šķautni amatniecības vēsturē gan pasaulē, gan Latvijā, parādot saglabājušos 18.gadsimta stikla lustru piemērus no nelielām Latvijas lauku baznīcām.
Reģistrācija pasākumam šeit.
Par ciklu “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais lekciju cikls “Klasiskās vērtības” aizsākts 2012.gadā ar mērķi aktualizēt un popularizēt jautājumus par latviešu lietišķās mākslas un dizaina vērtībām no 21.gadsimta skatpunkta. Iepriekšējās sezonas lekciju ieraksti pieejami YouTube kanālā “Mākslas muzeji”.
Aicināts ikviens interesents!
Vietu skaits ierobežots. Lūgums reģistrēt savu dalību laicīgi.
LEKCIJU PROGRAMMA:
Rudens / ziemas sesija 2022
14.septembris
plkst. 17.30
Postmodernisms Latvijā: arhitektūra un dizains
Stāsta Mg. art. Ilze Martinsone, Arhitektūras muzeja direktore, mākslas vēsturniece
Postmodernisma virziens literatūrā, mākslā, filozofijā u.c. radās 20.gadsimta otrajā pusē kā pretreakcija sevi izsmēlušajam modernismam. Amerikāņa Čārlza Dzenksa darbs “Postmodernās arhitektūras valoda” (1977) kļuvis par postmodernisma teorijas klasiku un piedzīvojis neskaitāmus izdevumus. Postmodernisma arhitektūras un dizaina izteiksmes līdzekļi kalpo kā antitēze visam, ko sludināja modernisms – forma un vēstījums ir svarīgāks par funkciju, vēstures citāti ir brīvi izmantojami, īstu materiālu vietā var apzināti lietot imitācijas utt.
Postmodernisma vēsture ir salīdzinoši nesena, un kā parādību kopums Latvijas arhitektūrā un dizainā virziens vēl nav apzināts. Postmodernisma arhitektūra Latvijā parādījās 20.gadsimta 80. gados. Taču Padomju Savienības telpā tā ieguva īpatnējus vaibstus, daļēji saplūstot kopā ar tā dēvētā “kritiskā reģionālisma” virzienu – latviešu arhitekti gaisā virmojošās neatkarības idejas tiecās paust ar vietējā piederībā meklētiem izteiksmes līdzekļiem.
Šis virziens kulminēja ar grupas “Māja” dibināšanu un tās rīkotajām performancēm – tā ir, domājams, vienīgā reize Latvijas arhitektūras vēsturē, kad kāda arhitektu grupa savas idejas ir formulējusi manifesta formā. Postmodernisma ilgo agoniju postsociālisma zemēs noteica politiskās pārmaiņas un jaunā ekonomiskā situācija – postmodernisma pārmērības kalpoja kā grandiozo pārmaiņu ilustrācija. Latviešu profesionālie dizaineri, kuriem rūpniecībā vakanču vairs nebija, devās izstāžu zālēs un kuplināja tā dēvētā kritiskā jeb konceptuālā dizaina virzienu.
12.oktobris
plkst. 17.30
Tekstilfabrikas “Rīgas audums” mantojums
Stāsta Mg. art. Anete Piņķe, mākslas vēsturniece
Izmantojot tekstilfabrikas “Rīgas audums” paraugu grāmatas, izsekosim aizraujošajam zīda audumu apdrukas ornamentu ceļam no Parīzes modes namu jaunākajām kolekcijām līdz dāmu apģērbiem Rīgas ielās 20.gadsimta 20.-30.gadu periodā – laikā, kad gatavo apģērbu ražošana vēl nebija ieguvusi masveida raksturu, tāpēc audums kļuva par sinonīmu modei.
Lekcijā atklāsies rūpnieciskā dizaina izstrādes process “Rīgas audums” drukātavā, kas ražotnē pildīja mākslinieciskās darbnīcas lomu, izgaismojot autortiesību izpratni 30. gados, kā arī ieskicējot vairāku latviešu mākslinieku darbību tekstildizaina jomā. Tiks vērtēta fabrikas produkcijas – austo un apdrukāto zīdu, puszīdu un sintētiskās šķiedras – materiālu daudzveidība, analizēta ražotnes 76 gadu pastāvēšanas darbība dažādos laikposmos – gan nonākot Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Lekcija veidota, balstoties uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā esošajām audumu paraugu grāmatām, kuru rakstos pēdas atstājusi laikmeta mode, tehnoloģiskā un industriālā attīstība, mākslinieku radošie meklējumi un eksperimenti.
16.novembris
plkst. 17.30
Bīdermeiera laiks un Latvija
Stāsta Mg. hist. Anita Meinarte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā
Bīdermeiers ir ne tikai mākslas stils, kas izpaudās lietišķajā mākslā, interjerā, glezniecībā un grafikā. Tās ir arī cilvēku attiecības, dzīves forma un pilsoniskās sabiedrības centieni, kas veidojās un krāšņi uzplauka vācu zemēs laika posmā starp 1815.gadu un 19.gadsimta 40.gadu beigām. Vēsturiski šis laiks saistās ar Vīnes kongresu, kura lēmumi pēc Napoleona sagrāves aizsāka monarhistiskās reakcijas periodu Eiropā un 1848.-1849.gada revolūciju Francijā, Vācijā un Austrijā.
Jēdziens bīdermeiers, radies 19.gadsimta vidū kā ironisks un kritiski domāts pseidonīms, lielā mērā kļuva par iemeslu, kāpēc ilgstoši bīdermeiera māksla tika uzskatīta par pilsonisko aprindu pieticīgo ideālu un dzīvesveida atspulgu. Ārsts Ādolfs Kusmauls (1822-1902) un jurists Ludvigs Eihrots (1827-1892), kuri pārstāvēja jauno, pārmaiņas alkstošo paaudzi, kas bija pieredzējusi tā dēvēto “tautu pavasari”, ar 1855.-1857.gadā publicētajiem dzejoļiem izsmēja vidusšķiras šķietami mierīgo dzīvesveidu.Viņu radītais izdomātais personāžs, šo dzejoļu autors, lauku skolotājs Veilands Gotlībs Bīdermaiers kļuva par simbolu t.s. provinciālajam vācu pilsonim.
Par mākslas terminu bīdermeiers kļuva 19.gadsimta pēdējā desmitgadē, kad to sāka lietot, lai aprakstītu mākslas un kultūras vēstures norises pirms 1848.gada revolūcijas, bet 1906.gadā Berlīnē sarīkotā mākslas izstāde “Jahrhundertausstellung 1775-1875” (“Gadsimta izstāde 1775-1875”) pievērsa uzmanību reālisma virzienam vācu glezniecībā, kas pakāpeniski kļuva pazīstams kā bīdermeiera reālisms.
Bīdermeiera laikmetā augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm, palika slēgts visiem ārpasaules trokšņiem. Veidojot interjeru, izpaudās tieksme pēc mierīgas un sakārtotas dzīves, cilvēku te apņēma vienkārša lietu pasaule, apvīta ar vieglu sentimentālisma dvesmu. Siltie brūnie mēbeļu toņi, gaisīgie muslīna aizkari, ziedi, pie sienām simetriski izvietotie neliela izmēra portreti, miniatūras, akvareļa un grafikas iespiedtehnikā darinātās dzimtās zemes ainavas un pilsētu skati, modē ienākušie lētie siluetgriezumi – tas viss bīdermeiera mājoklī ienesa mājīguma un intimitātes noskaņas.
Latvijas piederība vācvalodīgai kultūrtelpai, virkne sociālo un kultūrvēsturisko aspektu noteica bīdermeiera ietekmi interjeru izveidē, lokālajā mēbeļu galdniecībā un tēlotājā mākslā 19.gadsimta pirmajā pusē.
21.decembris
plkst. 17.30
Stikla lustras 18.gadsimta Latvijā un pasaulē
Stāsta Kristīne Budže, Rundāles pils galvenā krājuma glabātāja un krājuma nodaļas vadītāja, dizaina un arhitektūras kritiķe, kuratore, žurnāliste
Laika posms, kuram raksturīgas stikla lustras, salīdzinājumā ar kopējo apgaismojuma vēsturi ir īss – apmēram trīs gadsimti. Pirmās zināmās lustras, kam vismaz daļa dekoru bija izgatavota no stikla, tiek datētas ar 17.gadsimtu, bet augstāko attīstības posmu stikla lustras piedzīvoja 18.gadsimtā, kad pilnveidojās stikla apstrādes tehnikas un dažādojās tā izmantojums.
Par stikla lustru attīstības augstāko punktu un to pilnīgāko izpausmi tiek uzskatīts lustru veids, ko Latvijā ierasts dēvēt par franču tipa lustrām. 18.gadsimtā īpaši Bohēmijas ziemeļu daļā attīstījās arī stikla zaru lustras, kas gandrīz pilnībā izgatavotas no stikla. Tieši šīs lustras bija visplašāk izplatītas visā Eiropā, tai skaitā tagadējā Latvijas teritorijā, un tās bija pieejamākas nekā franču tipa lustras.
Līdz mūsdienām nav saglabājušās liecības par franču tipa lustru piemēriem Latvijā, toties ir zināms, ka Bohēmijā izgatavotās stikla zaru lustras šeit bija pieejamas un tika izmantotas interjeru dekoram un izgaismošanai.
Par laimi ir saglabājušās vēsturiskās stikla lustras no Latvijas nelielām lauku baznīcām, kur tās naudas trūkuma un konservatīvisma dēļ netika nomainītas pret modernākiem gaismekļiem.
Mērķauditorija:
Vecāko klašu skolēni, studenti, pieaugušie, pensionāri
Pasākuma ilgums:
Līdz 1h 15 min
Dalības maksa:
Bez maksas
Iepriekšēja pieteikšanās:
Vietu skaits ierobežots.
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, izmantojot elektronisko anketu katrai lekcijai atsevišķi.
Lūgums reģistrēt savu dalību laicīgi.
Projekta vadītāja:
Agrita Pore, izglītības programmu kuratore / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM